E296 ābolskābe: skābā garša no āboliem

Zaļo ābolu skābums lielā mērā ir ābolskābes nopelns. Nosaukums nāk no ābeles latīniskā nosaukuma Malus. Pārtikas rūpniecībā ābolskābe (E296) ir iecienīta skābajās konfektēs: tās skābums mutē jūtams ilgāk nekā citronskābei.

Ābolskābe ir balts kristālisks pulveris bez smaržas, kas labi šķīst ūdenī.

Kā ražo ābolskābi (E296)?

Lielāko daļu ābolskābes ražo ķīmiski, hidratējot maleīnskābes anhidrīdu, un iegūst DL-ābolskābi, divu formu maisījumu. Dabā sastopamo L-ābolskābi iegūst fermentējot vai fermentatīvi pārvēršot fumārskābi.

Kur E296 izmanto un kāpēc?

Ābolskābi lieto skābajās konfektēs un košļājamajā gumijā, bezalkoholiskajos dzērienos, sulās, ievārījumos, želejās un desertos. Tā regulē skābumu, pastiprina augļu garšu un maskē saldinātāju pēcgaršu diētiskajos dzērienos. Vīna darīšanā ābolskābes saturs ietekmē vīna skābumu.

E296 ietekme uz veselību: labums un risks

Ābolskābe ir parasts organisma vielmaiņas starpprodukts, kas veidojas citronskābes ciklā šūnās. Skaitliska ADI nav noteikta, un ES to drīkst lietot tik, cik tehnoloģiski vajadzīgs. Zīdaiņu pārtikā DL-ābolskābe nav atļauta, tur drīkst lietot tikai L formu. Skābās konfektes lielos daudzumos var kairināt mutes gļotādu un bojāt zobu emalju.