E226 kalcija sulfīts: sulfītu konservants ar kalciju

Kalcija sulfīts (E226) ir viens no retāk sastopamajiem sulfītiem pārtikā. Tas ūdenī šķīst vāji, tāpēc ražotāji biežāk izvēlas nātrija vai kālija sulfītus. Tomēr tas ir ES atļauto sulfītu sarakstā un var būt sastāvā, īpaši sidrā un augļu produktos.

E226 ir balts kristālisks pulveris.

Kā ražo kalcija sulfītu (E226)?

Sēra dioksīdu ievada kalcija hidroksīda suspensijā jeb kaļķu pienā. Veidojas nešķīstošs kalcija sulfīts, ko atdala, mazgā un izžāvē. Lielos daudzumos tas rodas arī dūmgāzu attīrīšanā elektrostacijās, bet pārtikas kvalitātes produktam ir stingras tīrības prasības.

Kur E226 izmanto un kāpēc?

ES kalcija sulfītu drīkst lietot tajos pašos produktos kā citus sulfītus: sidrā, vīnā, augļu sulās, žāvētos augļos un dārzeņu produktos. Tas atbrīvo sēra dioksīdu, kas kavē mikroorganismus un brūnēšanu.

E226 ietekme uz veselību: labums un risks

EFSA 2016. gadā sulfītiem noteica pagaidu grupas ADI 0,7 mg SO2 ekvivalenta uz kg ķermeņa masas dienā, bet 2022. gadā to atsauca: drošuma datu nepietika, lai apstiprinātu kādu ADI. Izmantojot iedarbības rezerves pieeju, EFSA secināja, ka cilvēkiem, kas ēd daudz produktu ar sulfītiem, uzņemtais daudzums rada bažas.

Sulfīti ir viens no 14 alergēniem, kas ES jānorāda sastāvā, ja produktā to ir vairāk nekā 10 mg/kg vai 10 mg/l. Daļai astmas slimnieku tie var izraisīt elpas trūkumu, bet citiem cilvēkiem nātreni vai galvassāpes. Sulfīti arī noārda B1 vitamīnu, tāpēc produktos, kas ir svarīgs tiamīna avots, tos neizmanto.