E260 etiķskābe: etiķis kā konservants un skābuma regulētājs

Etiķskābe (E260) ir tā, kas padara etiķi skābu. Galda etiķī tās ir 6 līdz 9%, bet etiķa esencē līdz 70 līdz 80%. Cilvēki to izmantoja konservēšanai jau senajā Babilonā, un marinēti gurķi Latvijas mājās ir tā paša principa turpinājums: skābā vidē lielākā daļa mikroorganismu neaug.

Tīra etiķskābe ir bezkrāsains šķidrums ar asu smaržu, kas zem 17 °C sasalst ledum līdzīgos kristālos.

Kā ražo etiķskābi (E260)?

Ir divi galvenie ceļi. Etiķi iegūst bioloģiski: etiķskābes baktērijas oksidē spirtu no vīna, sidra vai graudiem. Rūpniecībā lielāko daļu etiķskābes ražo ķīmiski, metanolam reaģējot ar oglekļa monoksīdu katalizatora klātbūtnē. Pārtikā izmanto abus veidus.

Kur E260 izmanto un kāpēc?

Etiķskābi lieto marinētos dārzeņos un sēnēs, mērcēs, kečupā, majonēzē, sinepēs, salātu mērcēs, zivju marinādēs un konservos. Tā pazemina pH, kavē baktēriju un pelējuma augšanu un piešķir skābu garšu. ES to drīkst lietot bez noteikta maksimālā daudzuma, tik, cik tehnoloģiski vajadzīgs.

E260 ietekme uz veselību: labums un risks

Organismā etiķskābe ir parasts vielmaiņas starpprodukts, un tā tiek pārstrādāta enerģijā. Skaitliska ADI nav noteikta. Ar pārtiku uzņemtajos daudzumos tā ir droša.

Bīstama ir koncentrēta etiķa esence: norīta tā izraisa smagus barības vada un kuņģa apdegumus. Esenci glabājiet bērniem nepieejamā vietā un pirms lietošanas vienmēr atšķaidiet.