E220 sēra dioksīds: senākais konservants vīnam un žāvētiem augļiem

Romieši vīna mucās dedzināja sēru, lai vīns nesaskābtu, un šī metode ir izdzīvojusi līdz mūsdienām. Sēra dioksīds (E220) ir gāze, kas rodas, sadedzinot sēru, un tā ir galvenais iemesls, kāpēc uz vīna etiķetes rakstīts „satur sulfītus”. Spilgti oranžās žāvētās aprikozes ir apstrādātas ar sēra dioksīdu, bet nesulfitētās ir tumši brūnas.

Sēra dioksīds ir bezkrāsaina gāze ar asu, smacējošu smaržu. Ūdenī tā izšķīst, veidojot sērpaskābi.

Kā ražo sēra dioksīdu (E220)?

Rūpnieciski sēra dioksīdu iegūst, sadedzinot sēru vai apdedzinot sulfīdu rūdas. Gāzi attīra un sašķidrina zem spiediena. Vīndari to lieto saspiestas gāzes vai šķīduma veidā, bet daļa joprojām mucas apstrādā, dedzinot sēra strēmeles.

Kur E220 izmanto un kāpēc?

Sēra dioksīds darbojas divos veidos: kavē raugu, pelējumu un baktēriju augšanu un aiztur brūnēšanu un oksidēšanos. To lieto vīnā, sidrā un alū, žāvētos augļos, kartupeļu izstrādājumos, augļu sulās un sīrupos, etiķī, marinētos dārzeņos un garnelēs.

E220 ietekme uz veselību: labums un risks

EFSA 2016. gadā sulfītiem noteica pagaidu grupas ADI 0,7 mg SO2 ekvivalenta uz kg ķermeņa masas dienā, bet 2022. gadā to atsauca: drošuma datu nepietika, lai apstiprinātu kādu ADI. Izmantojot iedarbības rezerves pieeju, EFSA secināja, ka cilvēkiem, kas ēd daudz produktu ar sulfītiem, uzņemtais daudzums rada bažas.

Sulfīti ir viens no 14 alergēniem, kas ES jānorāda sastāvā, ja produktā to ir vairāk nekā 10 mg/kg vai 10 mg/l. Daļai astmas slimnieku tie var izraisīt elpas trūkumu, bet citiem cilvēkiem nātreni vai galvassāpes. Sulfīti arī noārda B1 vitamīnu, tāpēc produktos, kas ir svarīgs tiamīna avots, tos neizmanto.