E210 benzoskābe: konservants, kas dabīgi ir brūklenēs

Brūklenes un dzērvenes var glabāties visu ziemu bez cukura un vārīšanas. Viens no iemesliem ir benzoskābe, ko šīs ogas satur dabīgi. Pārtikas rūpniecībā tieši šī viela apzīmēta ar E210, un tā ir viens no vecākajiem konservantiem.

Benzoskābe ir balts kristālisks pulveris ar vāju smaržu, kas ūdenī šķīst vāji. Biežāk lieto tās sāļus, galvenokārt nātrija benzoātu (E211).

Kā ražo benzoskābi (E210)?

Rūpnieciski benzoskābi iegūst, oksidējot toluolu ar gaisa skābekli kobalta vai mangāna katalizatora klātbūtnē. Produktu attīra ar destilāciju vai pārkristalizāciju. No ogām to neiegūst.

Kur E210 izmanto un kāpēc?

Benzoskābe kavē raugu, pelējuma un dažu baktēriju augšanu, bet darbojas tikai skābā vidē. Tāpēc to lieto bezalkoholiskajos dzērienos, sulās, mērcēs, marinādēs, marinētos dārzeņos, zivju konservos, ievārījumos ar samazinātu cukura saturu un košļājamajā gumijā.

E210 ietekme uz veselību: labums un risks

Organismā benzoskābe savienojas ar glicīnu un ātri tiek izvadīta ar urīnu kā hipurskābe. EFSA 2016. gadā noteica ADI 5 mg/kg ķermeņa masas dienā, rēķinot kā benzoskābi. Bērni, kas regulāri dzer daudz saldinātu dzērienu, šo robežu var pārsniegt.

Benzoāti var izraisīt nātreni un astmas pastiprināšanos jutīgiem cilvēkiem, biežāk tiem, kas nepanes aspirīnu. Dzērienos ar C vitamīnu benzoskābe gaismā un siltumā var veidot nelielu daudzumu benzola, kancerogēnas vielas, tāpēc ražotāji kontrolē recepti un uzglabāšanas apstākļus.