E218 metilparabēns: īsākās ķēdes parabēns pārtikā un kosmētikā

Metilparabēns (metil-p-hidroksibenzoāts, E218) dabā ir sastopams mellenēs un dažos citos augos, kur tas aizsargā augļus no mikroorganismiem. Rūpniecībā tas ir visplašāk lietotais parabēns: kosmētikā, zālēs un nelielā produktu lokā arī pārtikā.

E218 ir balts kristālisks pulveris bez smaržas, kas ūdenī šķīst vāji.

Kā ražo metilparabēnu (E218)?

Rūpnieciski to iegūst ķīmiskā sintēzē, esterificējot p-hidroksibenzoskābi ar metanolu skābā katalizatora klātbūtnē. Produktu attīra un kristalizē.

Kur E218 izmanto un kāpēc?

Metilparabēns kavē pelējuma un raugu augšanu plašā pH diapazonā. ES pārtikā to drīkst lietot gaļas produktu želejas pārklājumos un žāvētas gaļas virsmas apstrādē. Kosmētikā un zālēs to lieto daudz biežāk, bieži kopā ar citiem konservantiem.

E218 ietekme uz veselību: labums un risks

EFSA 2004. gadā noteica grupas ADI 10 mg/kg ķermeņa masas dienā metilparabēnam, etilparabēnam un to nātrija sāļiem. Organismā metilparabēns ātri sadalās p-hidroksibenzoskābē un tiek izvadīts ar urīnu. Tā hormonālā aktivitāte ir vājākā starp parabēniem.

Retos gadījumos parabēni izraisa kontaktalerģiju, galvenokārt kosmētikā uz bojātas ādas. Pārtikā lietotie daudzumi ir mazi.