E100 kurkumīns: dzeltenā krāsviela no kurkumas saknes

Kurkumas sakne Indijas virtuvē tiek lietota jau tūkstošiem gadu, un tieši tā piešķir karija maisījumam spilgti dzelteno krāsu. Galvenā krāsvielā šajā saknē ir kurkumīns. Kad to izdala un attīra, tas kļūst par pārtikas piedevu E100. Uz etiķetes tas nozīmē dabīgu krāsvielu, nevis sintētisku pigmentu.

Kurkumīns ir oranždzeltens kristālisks pulveris, kas slikti šķīst ūdenī un labi eļļā vai spirtā. Tas ir jutīgs pret gaismu un sārmainā vidē kļūst sarkanbrūns, tāpēc ražotāji to bieži lieto emulsiju vai īpašu preparātu veidā.

Kā ražo kurkumīnu (E100)?

Izejviela ir kaltēta un samalta kurkumas (Curcuma longa) sakne. No tās ar pārtikā atļautiem šķīdinātājiem, piemēram, etanolu, acetonu vai etilacetātu, ekstrahē krāsvielas. Pēc tam šķīdinātāju atdala un produktu kristalizē. Gatavajā piedevā ir vismaz 90% kurkuminoīdu, no kuriem lielāko daļu veido kurkumīns.

Kur E100 izmanto un kāpēc?

E100 dod siltu dzeltenu toni produktiem, kuros sintētiska krāsviela nebūtu vēlama. Visbiežāk to var atrast sinepēs, mērcēs, margarīnā, kausētajos sieros, saldējumā, desertos, uzkodās un zupu koncentrātos. Dažreiz to lieto kopā ar annato (E160b), lai iegūtu oranžāku nokrāsu. Ražotājiem tas ir ērts veids, kā sastāvā aizstāt sintētisko tartrazīnu (E102).

E100 ietekme uz veselību: labums un risks

Kurkumīnam pētījumos ir konstatēta pretiekaisuma un antioksidanta aktivitāte, taču organisms to uzsūc ļoti vāji. Daudzumi, kas nonāk pārtikā kā krāsviela, ir mazi, un uz ārstniecisku efektu no sinepēm vai siera cerēt nevajag.

EFSA 2010. gadā noteica ADI 3 mg/kg ķermeņa masas dienā. Pārtikā kurkumīns ir drošs. Uzmanība vajadzīga uztura bagātinātājiem ar lielām devām: atsevišķās valstīs aprakstīti aknu bojājumu gadījumi pēc kurkumas preparātu lietošanas, īpaši kombinācijā ar melno piparu ekstraktu, kas pastiprina uzsūkšanos.