E123 amarants: sarkanā krāsviela ar ļoti šauru lietojumu ES

Amarantu (E123) ASV aizliedza jau 1976. gadā pēc pētījumiem, kas raisīja bažas par vēzi. Eiropā tas palika atļauts, taču tik šaurā lietojumā, ka ikdienas pārtikā to sastapsiet reti: ES to drīkst pievienot tikai aperitīva vīniem, dažiem stipriem alkoholiskiem dzērieniem un zivju ikriem.

Nosaukums nāk no amaranta auga sarkanajām ziedkopām, taču ar augu krāsvielai nav nekāda sakara. Tas ir sarkanbrūns pulveris, kas šķīst ūdenī.

Kā ražo amarantu (E123)?

Amarants ir sintētiska azokrāsviela. To iegūst, diazotējot 4-aminonaftalīnsulfonskābi un savienojot to ar naftola disulfonskābi. Produktu izdala trinātrija sāls veidā un attīra.

Kur E123 izmanto un kāpēc?

ES amarantu drīkst lietot tikai aperitīva vīnos, dažos stipros alkoholiskajos dzērienos un zivju ikros, piemēram, lašu ikru imitācijās, līdz 30 mg/kg. Citos produktos to aizstāj ar karmīnu (E120), azorubīnu (E122) vai dabīgām krāsvielām.

E123 ietekme uz veselību: labums un risks

Uzturvērtību E123 nedod. EFSA 2010. gadā to atkārtoti izvērtēja un noteica ADI 0,15 mg/kg ķermeņa masas dienā, kas ir viena no zemākajām starp atļautajām krāsvielām. Kancerogēnu iedarbību EFSA nekonstatēja, bet zemā ADI dēļ lietojums ir stipri ierobežots.

Tāpat kā citas azokrāsvielas, amarants var izraisīt nepanesamības reakcijas jutīgiem cilvēkiem. Tā kā lietojuma joma ir maza, parastā uzturā ADI pārsniegt ir grūti.