E141 hlorofila vara kompleksi: stabila zaļā krāsviela

Dabīgais hlorofils (E140) karsējot zaudē zaļo krāsu, jo no molekulas izdalās magnijs. Ja magniju aizstāj ar varu, krāsa kļūst spilgtāka un daudz stabilāka. Šos savienojumus sauc par hlorofila un hlorofilīnu vara kompleksiem, un tie apzīmēti ar E141: E141(i) taukos šķīstošie, E141(ii) ūdenī šķīstošie.

E141 ir tumši zaļš pulveris vai pasta. Atkarībā no formas tas šķīst eļļā vai ūdenī.

Kā ražo hlorofila vara kompleksus (E141)?

Vispirms no zāles, lucernas vai nātrēm ekstrahē hlorofilu. Pēc tam ekstraktu apstrādā ar vara sāļiem, un varš ieņem magnija vietu molekulas centrā. Ūdenī šķīstošo formu iegūst, hlorofilu iepriekš apstrādājot ar sārmu. Produktu attīra, un specifikācija ierobežo brīvā vara daudzumu.

Kur E141 izmanto un kāpēc?

E141 izmanto produktos, kuriem jāsaglabā zaļa krāsa pēc karsēšanas vai ilgas uzglabāšanas: konfektēs, saldējumā, desertos, mērcēs, sieros ar garšaugiem, zupās un dārzeņu konservos. Tas ir viens no populārākajiem veidiem, kā iegūt zaļu krāsu bez sintētiskām krāsvielām.

E141 ietekme uz veselību: labums un risks

Uzturvērtību E141 nedod. EFSA 2015. gadā secināja, ka trūkst datu par uzsūkšanos, genotoksiskumu un ilgtermiņa toksiskumu, tāpēc E141 drošumu pilnībā izvērtēt nevar, un ADI netika noteikta. JECFA vara hlorofilīnam agrāk noteica ADI 15 mg/kg ķermeņa masas dienā. Nevēlamas reakcijas pārtikā lietotajos daudzumos nav aprakstītas, bet EFSA darbs pie šīs piedevas turpinās.