E172 dzelzs oksīdi: dzeltenā, sarkanā un melnā minerālkrāsviela

Rūsa pēc būtības ir dzelzs oksīds, un tieši dzelzs oksīdi dod krāsu sarkanajai okerim, ar ko senie cilvēki zīmēja alu sienās. Pārtikā šīs minerālkrāsvielas apzīmētas ar E172. To ir trīs veidi: dzeltenais dzelzs oksīds (hidroksīds), sarkanais un melnais. Sajaucot tos, iegūst visus toņus no okera līdz brūnam.

E172 ir smalki pulveri, kas nešķīst ne ūdenī, ne eļļā. Tie ir ļoti stabili gaismā, karsējot un jebkurā skābumā.

Kā ražo dzelzs oksīdus (E172)?

Pārtikā izmanto sintētiskus dzelzs oksīdus, jo dabīgie minerāli satur pārāk daudz piemaisījumu. Tos iegūst, izgulsnējot no dzelzs sāļu šķīdumiem un oksidējot, vai apdedzinot dzelzs savienojumus. Temperatūra un apstākļi nosaka, vai rodas dzeltenais, sarkanais vai melnais oksīds. Specifikācija stingri ierobežo arsēna, svina un citu smago metālu daudzumu.

Kur E172 izmanto un kāpēc?

E172 visbiežāk izmanto tablešu un uztura bagātinātāju apvalkos, konfektēs, dražejās, kūku dekoros, kā arī zivju un vēžveidīgo pastās. Kopš titāna dioksīda (E171) aizlieguma to biežāk lieto, lai iegūtu necaurspīdīgus apvalkus. Ārpus pārtikas dzelzs oksīdi ir kosmētikā, krāsās un būvmateriālos.

E172 ietekme uz veselību: labums un risks

Uzturvērtību E172 nedod, un dzelzs no tiem organismā praktiski neuzsūcas. EFSA 2015. gadā secināja, ka datu skaitliskas ADI noteikšanai nepietiek, bet zemās uzsūkšanās dēļ pašreizējais lietojums drošumu neapdraud. Nevēlamas reakcijas nav aprakstītas.