E337 nātrija kālija tartrāts: Senjeta sāls ar neparastu vēsturi

Ap 1675. gadu La Rošelas aptiekārs Pjērs Senjets sāka pārdot vieglu caurejas līdzekli, ko ieguva no vīnakmens. Viela kļuva pazīstama kā Senjeta jeb Rošelas sāls. Pēc 250 gadiem atklājās tās otra īpašība: lieli kristāli, tos saspiežot, rada elektrisko spriegumu. Pirms Otrā pasaules kara no tiem gatavoja mikrofonus un gramofonu skaņas noņēmējus. Pārtikā šis sāls apzīmēts ar E337.

Nātrija kālija tartrāts veido lielus, bezkrāsainus, caurspīdīgus kristālus ar asām šķautnēm. Tam ir vēsa, sāļa garša, un tas labi šķīst ūdenī.

Kā ražo nātrija kālija tartrātu (E337)?

Vīnakmeni, monokālija tartrātu no vīna darīšanas atliekām, neitralizē ar nātrija karbonātu vai nātrija hidroksīdu. Šķīdumā veidojas dubultsāls ar abiem metāliem, ko lēnām atdzesējot kristalizē un izžāvē.

Kur E337 izmanto un kāpēc?

Pārtikā nātrija kālija tartrātu lieto kā skābuma regulētāju, stabilizētāju un kausēšanas sāli siera un gaļas izstrādājumos. Tas saista metālu jonus un palīdz saglabāt produkta struktūru. Ķīmijas laboratorijās to pazīst kā Fēlinga šķīduma sastāvdaļu, ar ko nosaka cukurus, bet sudraba spoguļu ražošanā tas palīdz izgulsnēt sudrabu uz stikla.

E337 ietekme uz veselību: labums un risks

EFSA 2020. gadā izvērtēja vīnskābi un tās sāļus kopā un noteica grupas ADI 240 mg/kg ķermeņa masas dienā, rēķinot kā vīnskābi. Uzņemtais daudzums to nepārsniedz nevienā iedzīvotāju grupā.

Lielās devās Senjeta sāls joprojām darbojas kā caurejas līdzeklis, jo zarnās tas aiztur ūdeni. Pārtikā lietotie daudzumi ir daudz mazāki un šādu efektu neizraisa.