E327 kalcija laktāts: kalcijs, kas saglabā augļus stingrus

Nogatavinātā čedaras sierā dažkārt jūtami sīki, kraukšķīgi graudiņi. Daļa no tiem ir kalcija laktāta kristāli, kas veidojas, pienskābei savienojoties ar siera kalciju. Pārtikas rūpniecībā šo vielu apzīmē ar E327 un izmanto, lai saglabātu augļu un dārzeņu stingrību un bagātinātu produktus ar kalciju.

Kalcija laktāts ir balts kristālisks pulveris vai granulas ar vāju smaržu un gandrīz neitrālu garšu.

Kā ražo kalcija laktātu (E327)?

Vispirms, fermentējot kukurūzas vai biešu cukuru ar pienskābes baktērijām, iegūst pienskābi (E270). To neitralizē ar kalcija karbonātu vai kalcija hidroksīdu, šķīdumu attīra un kristalizē. Bieži fermentācijas laikā tvertnē jau ir kalcija karbonāts, tāpēc kalcija laktāts veidojas uzreiz.

Kur E327 izmanto un kāpēc?

Konservētos augļos un dārzeņos kalcija joni stiprina šūnu sienas, tāpēc ķirši, persiki vai gurķi pēc karsēšanas nekļūst ļengani. Sulās, dzērienos un uztura bagātinātājos kalcija laktāts ir labi šķīstošs kalcija avots. To lieto arī košļājamajā gumijā, cepamajos pulveros un desertos. Molekulārajā virtuvē ar to veido sulas lodītes ar plānu želejas apvalku.

E327 ietekme uz veselību: labums un risks

Organismā kalcija laktāts sadalās kalcijā un laktātā. Kalcijs no tā uzsūcas labi, un laktātu organisms izmanto enerģijas iegūšanai. Skaitliska ADI nav noteikta, un ES to drīkst lietot tik, cik tehnoloģiski vajadzīgs.

Laktāts nav laktoze. Kalcija laktātu ražo no augu cukuriem, tāpēc tas ir piemērots arī cilvēkiem ar laktozes nepanesamību un vegāniem. Kalcija augšējā drošā robeža pieaugušajiem ir 2500 mg dienā, un ar piedevām to nesasniedz.