E313 etilgalāts: gallāts, kas ES pārtikā nav atļauts

Gallāti ir antioksidantu ģimene, kas cēlusies no gallusskābes, tās pašas vielas, kas dod savelkošo garšu tējai. ES pārtikā no šīs ģimenes palicis tikai propilgalāts (E310), bet oktilgalātu un dodecilgalātu 2018. gadā izslēdza. Etilgalāta (E313) ES atļauto piedevu sarakstā nav, un Latvijā, Lietuvā un Igaunijā to pārtikā lietot nedrīkst.

Etilgalāts ir balts vai iedzeltens kristālisks pulveris ar vieglu rūgtumu. Nelielos daudzumos tas dabīgi sastopams dažos augos, piemēram, valriekstos.

Kā ražo etilgalātu (E313)?

Gallusskābi, ko iegūst, hidrolizējot augu tanīnus, esterificē ar etanolu skābā katalizatora klātbūtnē. Iegūto esteri attīra un pārkristalizē. Process ir tāds pats kā propilgalātam, atšķiras tikai spirts.

Kur E313 izmanto un kāpēc?

Etilgalāts, tāpat kā citi gallāti, saista skābekli un aizkavē tauku sasmakšanu. Dažās valstīs ārpus ES to izmantoja eļļām, taukiem un uzkodām. Eiropā ražotāji šim nolūkam lieto atļautos antioksidantus: tokoferolus (E306), askorbilpalmitātu (E304) vai rozmarīna ekstraktu (E392).

E313 ietekme uz veselību: labums un risks

Gallāti ir zināmi kontaktalergēni, un jutīgiem cilvēkiem tie var izraisīt ādas reakcijas. 2015. gadā EFSA secināja, ka agrāko kopējo gallātu ADI vairs nevar piemērot, un katram gallātam vajadzīgi atsevišķi dati. Etilgalātam ES drošuma vērtējuma nav, tāpēc tas nav atļauts. Ja E313 redzat uz importēta produkta, tas nav marķēts atbilstoši ES prasībām.