E316 nātrija eritorbāts: krāsas saglabātājs desās un šķiņķī

Ja desas sastāvā redzat E250 (nātrija nitrītu), blakus bieži ir arī E316 vai E301. Nātrija eritorbāts ir eritorbīnskābes nātrija sāls. Gaļas pārstrādē tas palīdz nitrītam: paātrina sārtās krāsas veidošanos un samazina nitrozamīnu daudzumu.

Nātrija eritorbāts ir balts kristālisks pulveris ar vieglu sāļu garšu, kas labi šķīst ūdenī. Salīdzinājumā ar eritorbīnskābi tas ir mazāk skābs un ērtāk lietojams sālījumos.

Kā ražo nātrija eritorbātu (E316)?

Vispirms no glikozes ar fermentāciju un ķīmiskiem posmiem iegūst eritorbīnskābi (E315). Pēc tam to neitralizē ar nātrija bāzi, piemēram, nātrija karbonātu vai hidroksīdu. Šķīdumu attīra, kristalizē un izžāvē. Tirdzniecībā nātrija eritorbāts parasti ir monohidrāta formā.

Kur E316 izmanto un kāpēc?

ES nosacījumi ir tādi paši kā E315: tikai konservēti un daļēji konservēti gaļas produkti (līdz 500 mg/kg, rēķinot kā eritorbīnskābi), konservēti zivju produkti un saldētas zivis ar sarkanu ādu (līdz 1500 mg/kg).

Praksē E316 visbiežāk atrodams vārītās desās, cīsiņos, šķiņķī, bekonā un kūpinātā gaļā. Sālījumā ar nitrītu tas palīdz panākt vienmērīgu krāsu visā produktā un ilgāk to saglabāt. Saldētās zivīs tas palīdz saglabāt sarkanās ādas krāsu.

E316 ietekme uz veselību: labums un risks

Netiešs labums ir mazāk nitrozamīnu gaļas izstrādājumos, un tas ir svarīgi, jo nitrozamīni ir kancerogēnas vielas. Vitamīna vērtības nātrija eritorbātam praktiski nav, C vitamīnu tas neaizstāj.

EFSA 2016. gadā izvērtēja E315 un E316 kopā un apstiprināja ADI 6 mg/kg ķermeņa masas dienā. Genotoksiskuma un kancerogenitātes risks netika konstatēts, un uzņemtais daudzums nevienā iedzīvotāju grupā ADI nepārsniedza. Nātrija daudzums, ko tas pievieno desai, ir niecīgs salīdzinājumā ar vārāmo sāli.