E132 indigotīns: indigo zilā krāsviela pārtikā

Indigo ir viena no senākajām cilvēces krāsvielām: ar to krāsoja audumus Ēģiptē un Indijā, un tieši ar to mūsdienās krāso džinsus. Indigo pats ūdenī nešķīst, bet, pievienojot tam sulfonskābes grupas, iegūst ūdenī šķīstošu indigotīnu jeb indigo karmīnu. Pārtikā to apzīmē ar E132.

Indigotīns ir tumši zils pulveris. Tas ir mazāk stabils gaismā un oksidētājos nekā citas zilās krāsvielas, tāpēc ražotājiem tas jālieto ar apdomu.

Kā ražo indigotīnu (E132)?

Mūsdienās indigo ražo sintētiski no anilīna. Pēc tam to sulfonē ar koncentrētu sērskābi, iegūstot indigo-5,5-disulfonskābi, ko neitralizē un izdala nātrija sāls veidā. Gala produkts ir sintētisks, kaut arī tā molekula ir radniecīga dabīgajam augu indigo.

Kur E132 izmanto un kāpēc?

E132 var atrast konfektēs, desertos, saldējumā, dzērienos, kūku glazūrās un cepumos ar zilu vai violetu krāsu. Kopā ar dzeltenām krāsvielām to lieto zaļo toņu iegūšanai. Medicīnā indigo karmīnu izmanto kā diagnostikas krāsvielu urīnceļu izmeklējumos.

E132 ietekme uz veselību: labums un risks

Uzturvērtību E132 nedod. EFSA 2014. gadā atkārtoti izvērtēja indigotīnu un noteica ADI 5 mg/kg ķermeņa masas dienā. Lielākā daļa krāsvielas zarnās neuzsūcas un tiek izvadīta. Nevēlamas reakcijas uz indigotīnu pārtikā aprakstītas reti.