E323 anoksomērs: antioksidants, ko organisms neuzsūc

Anoksomērs (E323) ir mēģinājums atrisināt sintētisko antioksidantu problēmu ar inženiertehnisku viltību. Ja BHA un līdzīgas vielas rada bažas tāpēc, ka uzsūcas organismā, kāpēc gan tās nepiesaistīt tik lielai molekulai, ka zarnas to vienkārši nespēj uzsūkt? 20. gadsimta 70. un 80. gados ASV izstrādāja tieši tādu polimēru. ES pārtikā tas atļauts nav.

Anoksomērs ir gaiši brūngans vai iedzeltens pulveris vai granulas, kas šķīst eļļā.

Kā ražo anoksomēru (E323)?

To iegūst kondensācijas polimerizācijā: divinilbenzolu savieno ar fenolu antioksidantu maisījumu, piemēram, terc-butilhidrohinonu un butilhidroksianizolu. Rodas garas ķēdes, kurās antioksidanta grupas ir piesaistītas pie lielas molekulas.

Kur E323 izmanto un kāpēc?

Anoksomēru paredzēja eļļām, taukiem un uzkodām, kur tam vajadzēja aizkavēt sasmakšanu, neuzsūcoties zarnās un izejot no organisma nemainītam. Plaši tas neieviesās, un ES ražotāji lieto tokoferolus, rozmarīna ekstraktu un citus atļautos antioksidantus.

E323 ietekme uz veselību: labums un risks

Ideja bija tāda, ka viela, kas neuzsūcas, nevar kaitēt iekšējiem orgāniem. Tomēr polimērā var būt nelieli nesaistītu monomēru atlikumi, kas uzsūcas. ES anoksomēru nav izvērtējusi, un tas nav atļauto piedevu sarakstā. Ja E323 redzat uz importēta produkta, tas nav marķēts atbilstoši ES prasībām.