E321 BHT: sintētisks antioksidants košļājamajai gumijai un taukiem

BHT (butilhidroksitoluols, E321) atrodams ne tikai pārtikā. To pievieno arī plastmasām, gumijai, smērvielām un degvielai, un no iepakojuma plēvēm neliels daudzums var pāriet produktā. Pārtikā tā uzdevums ir tāds pats kā citur: aizkavēt oksidēšanos un neļaut taukiem sasmakt.

BHT ir balts kristālisks pulveris vai pārslas ar vāju smaržu. Tas labi šķīst taukos un eļļās, ūdenī nešķīst.

Kā ražo BHT (E321)?

BHT iegūst ķīmiskā sintēzē, alkilējot p-krezolu ar izobutilēnu skābā katalizatora klātbūtnē. Fenola gredzenam pievienojas divas terc-butilgrupas, kas padara molekulu stabilu. Produktu attīra ar kristalizāciju vai destilāciju. Komerciālais BHT ir pilnībā sintētisks, lai gan līdzīgus savienojumus nelielos daudzumos ražo arī daži jūras mikroorganismi.

Kur E321 izmanto un kāpēc?

ES BHT drīkst lietot taukos un eļļās pārtikas rūpniecībai un cepšanai, košļājamajā gumijā un uztura bagātinātājos. Taukos maksimālais daudzums ir 100 mg/kg. BHT bieži kombinē ar BHA, jo kopā tie darbojas efektīvāk.

Košļājamajā gumijā BHT pasargā gumijas bāzi un aromatizētājus no oksidēšanās. Pārtikas iepakojumos to izmanto plastmasas stabilizēšanai, un tas ir viens no ceļiem, kā BHT nonāk uzturā bez norādes sastāvā.

E321 ietekme uz veselību: labums un risks

Pārtikā BHT labums ir tikai tehnoloģisks. Dzīvnieku pētījumos ar lielām devām novēroja izmaiņas aknās un citus efektus, un, balstoties uz šiem datiem, EFSA 2012. gadā noteica ADI 0,25 mg/kg ķermeņa masas dienā. Pēc EFSA aprēķiniem ar pārtiku uzņemtais daudzums šo robežu parasti nepārsniedz.

IARC BHT iekļāvusi 3. grupā: to nevar klasificēt kā cilvēka kancerogēnu. Aprakstīti atsevišķi alerģisku ādas reakciju gadījumi. Ja gribat uzņemt mazāk sintētisko antioksidantu, ierobežojiet košļājamo gumiju un stipri apstrādātus taukainus produktus.