E385 kalcija dinātrija EDTA: metālu saistītājs majonēzei un konserviem

EDTA medicīnā pazīst kā līdzekli saindēšanās ar svinu ārstēšanai: tas saista svina jonus asinīs, un nieres tos izvada. Pārtikā kalcija dinātrija EDTA (E385) dara līdzīgu darbu ar dzelzs un vara joniem, kas paātrina tauku oksidēšanos un krāsas maiņu. Viena piedeva var pagarināt majonēzes un konservu svaigumu vairākus mēnešus.

E385 ir balts kristālisks pulveris vai granulas bez smaržas, ar viegli sāļu garšu. Tas labi šķīst ūdenī.

Kā ražo kalcija dinātrija EDTA (E385)?

EDTA jeb etilēndiamīntetraetiķskābi iegūst ķīmiskā sintēzē no etilēndiamīna, formaldehīda un nātrija cianīda. Iegūto dinātrija sāli apstrādā ar kalcija savienojumiem, lai molekulā jau būtu kalcijs. Produktu attīra un izžāvē.

Kur E385 izmanto un kāpēc?

ES kalcija dinātrija EDTA drīkst lietot ierobežotā produktu lokā un noteiktos daudzumos: majonēzē un emulģētās mērcēs, konservētos pākšaugos, sēnēs un artišokos, zivju, vēžveidīgo un gliemju konservos un saldētos vēžveidīgajos. Majonēzē tas aizkavē eļļas sasmakšanu, bet pupiņu un sēņu konservos neļauj tiem kļūt tumšiem.

E385 ietekme uz veselību: labums un risks

Organismā EDTA uzsūcas vāji, tikai dažos procentos, un lielākā daļa tiek izvadīta ar fēcēm. Zinātniskā pārtikas komiteja 1977. gadā noteica ADI 2,5 mg/kg ķermeņa masas dienā, un EFSA patlaban gatavo atkārtotu izvērtējumu. Pārtikā izmanto tieši kalcija formu: tā jau satur kalciju un tāpēc nesaista organismā esošo kalciju.

Lielās devās EDTA var traucēt dzelzs, cinka un citu minerālvielu uzsūkšanos. Atļautie daudzumi produktos ir mazi, bet majonēzi un konservus nevajag ēst katru dienu lielos apjomos.