E353 metavīnskābe: stabilizators, kas neļauj vīnam veidot kristālus

Baltvīns, ko ziemā atstāj aukstā mašīnā vai ledusskapī, var izmest sīkus kristālus. Tie ir nekaitīgi, bet pircēji tos bieži uzskata par stiklu vai bojājumu. Lai no tā izvairītos, vīndari dažkārt pievieno metavīnskābi (E353). Tā aptver vīnakmens kristālu iedīgļus un neļauj tiem izaugt. ES šo piedevu drīkst lietot vīnā un dažos dzērienos uz vīna bāzes.

Metavīnskābe ir balti iedzeltena, stiklaina, drupana masa vai pulveris. Tā ļoti viegli uzsūc mitrumu un labi šķīst ūdenī.

Kā ražo metavīnskābi (E353)?

L(+)-vīnskābi karsē līdz apmēram 170 °C. Karstumā vīnskābes molekulas savienojas viena ar otru un veido garas ķēdes, polimēru, kas pēc atdzišanas sacietē. Masu sasmalcina un iepako hermētiski, jo mitrumā tā ātri sadalās.

Kur E353 izmanto un kāpēc?

Metavīnskābi pievieno vīnam pirms pildīšanas pudelēs. Tā ir lēta un vienkārša alternatīva vīna ilgai atdzesēšanai, ko izmanto vīnakmens izkristalizēšanai pirms pildīšanas. Vājā vieta ir tās īslaicīgums: vīnā metavīnskābe pamazām sadalās atpakaļ vīnskābē, un siltā vietā tās iedarbība beidzas dažu mēnešu laikā. Tāpēc to lieto vīniem, ko paredzēts izdzert jaunus.

E353 ietekme uz veselību: labums un risks

EFSA 2020. gadā secināja, ka metavīnskābe pirms uzsūkšanās gandrīz pilnībā sadalās vīnskābē, tāpēc iekļāva to vīnskābes un tartrātu grupas ADI 240 mg/kg ķermeņa masas dienā, rēķinot kā vīnskābi. Pašreizējā lietojumā tā drošumu neapdraud.

Daudzums vīna glāzē ir ļoti mazs. Vīnā daudz būtiskāka ietekme uz veselību ir alkoholam nekā jebkurai stabilizējošai piedevai.