E334 L(+)-vīnskābe: vīnogu skābe vīnam un konfektēm

Vīna pudeles apakšā vai korķa iekšpusē dažkārt redzami sīki kristāli, kas izskatās pēc stikla. Tie ir vīna akmeņi, vīnskābes kālija sāls, un tie ir pilnīgi nekaitīgi. Ar vīnskābes kristāliem ir saistīts arī viens no slavenākajiem atklājumiem ķīmijā: 1848. gadā Luijs Pastērs, pētot tos mikroskopā, atklāja, ka molekulām var būt spoguļattēla formas. Pārtikā izmanto dabīgo L(+) formu, un tās kods ir E334.

L(+)-vīnskābe ir balts kristālisks pulveris ar ļoti skābu, nedaudz savelkošu garšu, kas labi šķīst ūdenī.

Kā ražo L(+)-vīnskābi (E334)?

Galvenā izejviela ir vīna darīšanas atliekas: vīna nogulsnes un vīna akmeņi, kas veidojas mucās. Tos izšķīdina, pārvērš kalcija tartrātā un apstrādā ar sērskābi. Atbrīvoto vīnskābi attīra un kristalizē. Sintētiski iegūtā vīnskābe ir divu formu maisījums, un ES kā E334 atļauta tikai dabīgā L(+) forma.

Kur E334 izmanto un kāpēc?

Vīna darīšanā vīnskābi pievieno, lai palielinātu skābumu siltos gados, kad vīnogas ir pārāk saldas. Pārtikā to lieto konfektēs, želejās, marmelādē, ievārījumos, dzērienos un desertos. Tā ir arī cepamo pulveru sastāvdaļa kopā ar vīnskābes kālija sāli, ko konditori sauc par vīnakmeni.

E334 ietekme uz veselību: labums un risks

Daļu vīnskābes organisms uzsūc un izvada ar urīnu, bet lielāko daļu zarnās noārda baktērijas. EFSA 2020. gadā atkārtoti izvērtēja vīnskābi un tās sāļus (E334 līdz E337 un E354) un noteica grupas ADI 240 mg/kg ķermeņa masas dienā, rēķinot kā vīnskābi. Uzņemtais daudzums šo robežu nepārsniedz nevienā iedzīvotāju grupā.

Ļoti lielās devās vīnskābe var darboties caureju veicinoši. Tāpat kā citas skābes, bieži lietota tā var bojāt zobu emalju.