MazaCena.lv » Patērētāja ābece » Smaržu mārketings: kāpēc veikalos smaržo pēc maizes un vaniļas

Smaržu mārketings: kāpēc veikalos smaržo pēc maizes un vaniļas

Decembrī tirdzniecības centros smaržo pēc piparkūkām, bet lielveikalā pie ieejas pēc svaigas maizes. Stāstām, ko par smaržu ietekmi uz pirkumiem atklājuši pētnieki.

MazaCena.lv redakcija 4 min lasīšana Skatījumi: 0 Komentāri: 0
Saturs
Smaržu mārketings: kāpēc veikalos smaržo pēc maizes un vaniļas

Ieejot lielveikalā, pirmā ir maizes nodaļa vai cepta vista, un smarža ir jūtama jau pie durvīm. Decembrī tirdzniecības centros smaržo pēc kanēļa, piparkūkām un apelsīniem. Daļa šo smaržu ir dabiskas: maizi tiešām cep turpat. Daļa ir apzināti izvēlēta, jo smaržu mārketings ir atsevišķa nozare, kas veikaliem, viesnīcām un bankām piegādā aromātus un smaržu iekārtas.

Galvenais īsumā
  • Smarža ir viens no veikala atmosfēras elementiem kopā ar mūziku, gaismu un krāsām, un tā iedarbojas lielākoties neapzināti.
  • Pētījumā par Ziemassvētku smaržu tā uzlaboja pircēju vērtējumu tikai tad, ja skanēja arī Ziemassvētku mūzika.
  • Silti aromāti, piemēram, vaniļa un kanēlis, telpu liek uztvert kā pilnāku un mazāku, un pētījumā pircēji biežāk izvēlējās dārgākas preces.
  • Svaigas maizes smarža pie ieejas raisa izsalkumu, un izsalcis pircējs nopērk vairāk.
  • Labākā aizsardzība: iepirkties paēdušam, ar sarakstu un ierobežotā laikā.

Kā smarža iedarbojas

Ožas signāli smadzenēs nonāk ļoti tieši tajās zonās, kas saistītas ar emocijām un atmiņu. Tāpēc smarža var momentā atsaukt atmiņā bērnības Ziemassvētkus vai vecmāmiņas virtuvi. Mēs reti pievēršam smaržai apzinātu uzmanību, ja tā nav īpaši spēcīga, un tieši tāpēc tā ir ērts mārketinga rīks.

Smarža iedarbojas uz emocijām un atmiņām, tāpēc veikali to izmanto atmosfēras veidošanai

Smarža darbojas kopā ar citiem atmosfēras elementiem. Klasisko pētījumu par lēnas mūzikas ietekmi uz iepirkšanās tempu un apgrozījumu aprakstījām rakstā par to, kā lielveikali manipulē ar pircēju prātiem. Smarža ir nākamais slānis pēc skaņas un krāsas.

Ko rāda pētījumi

Viens no zināmākajiem eksperimentiem par Ziemassvētku smaržu publicēts žurnālā Journal of Business Research 2005. gadā (Spangenberg, Grohmann, Sprott). Pētnieki imitētā veikalā kombinēja Ziemassvētku smaržu un mūziku. Smarža uzlaboja pircēju vērtējumu par veikalu un precēm tikai tad, ja vienlaikus skanēja Ziemassvētku mūzika. Ar citu mūziku smaržas pozitīvais efekts pazuda, un daļā rādītāju vērtējums pat pasliktinājās. Secinājums: atmosfērai jābūt saskaņotai, un nejauši izvēlēta smarža var arī kaitēt.

Ziemassvētku noformējums tirdzniecības centrā: smaržai un mūzikai jābūt saskaņotām

Cits pētījums, publicēts Journal of Marketing 2015. gadā (Madzharov, Block, Morrin), salīdzināja siltus aromātus, piemēram, vaniļu un kanēli, ar vēsiem, piemēram, piparmētru. Siltu aromātu klātbūtnē cilvēki telpu uztvēra kā pilnāku, ar vairāk cilvēkiem. Šādā vidē pircēji biežāk izvēlējās premium preces. Pētnieki to skaidroja ar sajūtu, ka cilvēks, kas jūtas „saspiests“, vēlas justies spēcīgāks un izvēlas statusa preces.

Svarīgi saprast šo pētījumu robežas. Efekti ir mērāmi, bet ne milzīgi, un tie novēroti konkrētos apstākļos. Smarža nepiespiež pirkt to, ko negribat. Tā maina noskaņojumu, uzturēšanās ilgumu un to, kā vērtējam cenu un kvalitāti.

Maizes smarža pie ieejas

Svaigi ceptas maizes smarža ir viens no spēcīgākajiem ēšanas kārdinājuma signāliem. Tā pie ieejas rada izsalkuma sajūtu, un izsalcis pircējs parasti nopērk vairāk nekā paēdis, arī nepārtikas preces. Tāpēc daudzos lielveikalos ceptuve vai maizes nodaļa atrodas redzamā vietā tuvu ieejai.

Pārtikas nodaļā strādā arī citi signāli: grilētas vistas smarža karstajā nodaļā, kafijas aromāts pie kafijas automātiem, augļu smarža svaigo produktu nodaļā. Daļa no tām ir dabiska procesu blakne, daļa ir izvietojuma lēmums.

Kur ir robeža starp atmosfēru un manipulāciju

Smaržas izmantošana veikalā ir likumīga un nav jāpaziņo pircējiem. Patīkama atmosfēra ir daļa no pakalpojuma, un neviens negrib iepirkties telpā, kas smaržo pēc mitruma. Problēma rodas, ja smarža tiek izmantota, lai radītu maldīgu priekšstatu par produktu, piemēram, mākslīga „svaigas maizes“ smarža nodaļā, kur maize atvesta no rūpnīcas iepriekšējā dienā. Šādi gadījumi ir pelēkā zona, bet par tiem var ziņot PTAC, ja tie maldina par preces īpašībām.

Aromatizācijas iekārta veikalā izsmidzina smaržu, ko pircēji parasti nepamana

Cilvēkiem ar alerģijām, astmu vai migrēnu spēcīgas veikalu smaržas var radīt neērtības. Ja tas jūs skar, vērts pateikt veikala administrācijai, jo smaržu iekārtu intensitāti var regulēt.

Kā neļauties svētku noskaņai

  • Iepērcieties paēdis. Tas mazina gan maizes smaržas, gan ēdiena attēlu ietekmi.
  • Ejiet ar sarakstu un laika limitu. Jo ilgāk uzturaties veikalā, jo vairāk atmosfēras signālu iedarbojas.
  • Dāvanas izvēlieties mājās. Saraksts ar konkrētām idejām un budžetu ir labāka aizsardzība nekā griba „uz vietas“.
  • Pirms dārgāka pirkuma izejiet no veikala uz 10 minūtēm. Ja prece joprojām šķiet vajadzīga, nopērciet to.
  • Ja iepirkšanās arvien biežāk kļūst par veidu, kā uzlabot garastāvokli, izlasiet rakstu par šopaholismu.

Decembrī iepirkšanās ir īpaši emocionāla. Smaržas, mūzika, gaismas un akciju zīmes kopā rada sajūtu, ka visam jābūt nopirktam tagad. Kā veikali spēlējas ar cenām šajā laikā, lasiet rakstā par to, kāpēc lielveikalu cenas beidzas ar 99.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai veikali tiešām izmanto smaržas, lai pārdotu vairāk?

Jā. Daļa smaržu ir dabiskas, piemēram, ceptuvē, bet daudzi veikali un tirdzniecības centri izmanto īpašas aromatizācijas iekārtas. Pētījumi rāda, ka smarža ietekmē noskaņojumu, uzturēšanās laiku un preču vērtējumu.

Kāpēc lielveikalos maizes nodaļa ir pie ieejas?

Svaigas maizes smarža raisa izsalkumu un rada svaiguma iespaidu par visu veikalu. Izsalcis pircējs parasti nopērk vairāk.

Kā pasargāt sevi no smaržu mārketinga?

Iepērcieties paēdis, ar sarakstu un laika limitu, bet dārgākus pirkumus pārdomājiet ārpus veikala.