Šrinkflācija: iepakojums tas pats, produkta mazāk

Iecienītā šokolādes tāfelīte izskatās tieši tāpat kā pērn, maksā tikpat, bet uz iepakojuma sīkiem cipariem rakstīts 90 g, nevis 100 g. Kafijas paciņa 500 g vietā sver 450 g. Mazgāšanas līdzekļa pudele ir tikpat augsta, bet šaurāka. Šai parādībai ir nosaukums: šrinkflācija, no angļu vārdiem shrink (sarukt) un inflation (inflācija).

Kāpēc ražotāji to dara

Ražotāja izmaksas aug: izejvielas, enerģija, transports, darbaspēks. Cenu var pacelt atklāti, taču pircēji cenu zīmi pamana uzreiz. Daudzumu iepakojumā pamana retāk, jo to neviens nepārbauda katru reizi. Pircējs atceras, ka sviests maksā ap 3 €, bet ne to, cik grami ir paciņā.

Ražotājam tas ir arī mārketinga lēmums. Cenas, kas beidzas ar 99 vai „apaļas“ cenas, piemēram, 1,99 €, ir svarīgas pārdošanai. Ja pacelt cenu nozīmē pārkāpt psiholoģisku slieksni, vieglāk samazināt saturu. Par šādām cenu robežām plašāk rakstījām rakstā kāpēc lielveikalu cenas beidzas ar 99.

Kā pamanīt šrinkflāciju

• Skatieties uz neto masu vai tilpumu. Tam jābūt norādītam uz katra iepakojuma. Ja atceraties „parasto“ daudzumu, salīdziniet.
• Salīdziniet vienības cenu. Ja prece maksā tikpat, bet cena par kilogramu ir augstāka, daudzums ir samazināts.
• Pievērsiet uzmanību „jaunam dizainam“. Iepakojuma maiņa ir ērts brīdis arī daudzuma maiņai.
• Apskatiet porciju skaitu. Cepumiem, kafijas kapsulām vai mazgāšanas tabletēm biežāk mainās gabalu skaits nekā masa.
• Ņemiet vērā iepakojuma formu. Dziļāks dibens, biezāka siena vai vairāk gaisa paciņā var slēpt mazāku saturu.

Visvienkāršākais rīks ir cena par kilogramu vai litru, kas obligāti jānorāda uz cenu zīmes. Kā to izmantot, sīkāk aprakstījām rakstā par vienības cenu.

Skimpflācija: kad mainās sastāvs

Ir arī cits veids, kā ietaupīt uz pircēja rēķina. Produkta daudzums paliek tas pats, bet sastāvs kļūst lētāks: mazāk kakao šokolādē, vairāk ūdens un biezinātāju jogurtā, sviesta vietā augu tauki cepumos, mazāk augļu sulā. To sauc par skimpflāciju, no angļu skimp (taupīt uz kaut kā rēķina).

Šīs izmaiņas var pamanīt tikai sastāvā. Sastāvdaļas uz etiķetes ir sakārtotas dilstošā secībā pēc daudzuma, un dažām sastāvdaļām norāda procentuālo daudzumu. Ja ierastajā produktā kāda sastāvdaļa pārvietojusies uz leju vai parādījušās jaunas E vielas, receptē kaut kas ir mainījies. Ko nozīmē dažādi E kodi, var noskaidrot mūsu pārtikas piedevu katalogā.

Ko dara citas valstis

Francija bija pirmā ES valsts, kas ieviesa īpašu noteikumu. Kopš 2024. gada 1. jūlija lielveikaliem divus mēnešus pēc izmaiņām jāinformē pircēji par precēm, kurām daudzums samazinājies, bet vienības cena pieaugusi. Informācijai jābūt redzamai pie preces plauktā.

Citās valstīs, arī Latvijā, šāda pienākuma nav. Ražotājs drīkst mainīt iepakojuma saturu, ja daudzums uz iepakojuma ir norādīts pareizi un pircējs netiek maldināts citā veidā, piemēram, ar uzrakstu „tagad vairāk“. Patērētāju organizācijas ES līmenī aicina šo jautājumu regulēt vienoti, taču kopīgu noteikumu pagaidām nav.

Ko var darīt pircējs

1. Pierakstiet 5 līdz 10 produktu, kurus pērkat visbiežāk, vienības cenas. Pietiek ar piezīmi telefonā.
2. Ja pamanāt šrinkflāciju, salīdziniet ar konkurējošiem zīmoliem un veikalu privātajām preču zīmēm. Bieži tieši tur daudzums nav mainījies.
3. Pastāstiet citiem. Fotoattēli ar „pirms“ un „pēc“ palīdz arī citiem pircējiem pamanīt izmaiņas.
4. Ja iepakojums vai reklāma maldina, piemēram, saturs aizņem pusi kastītes, varat ziņot PTAC.

Šrinkflācija nav jauna parādība, bet tā pastiprinās, kad aug izmaksas. Tā ir viens no daudzajiem paņēmieniem, kas iedarbojas uz mūsu uztveri, un daudzus no tiem aprakstījām rakstā par to, kā lielveikali manipulē ar pircēju prātiem.