5 ieradumi, kas ieprogrammē nabadzību

Runā, ka laime nav naudā.  Jā, neviens nestrīdas, ka par naudu diez vai var nopirkt, piemēram, patiesu mīlestību, pieķeršanos mātei, īstu draudzību un citas garīgās vērtības. Taču, no otras puses, bez pietiekamiem materiālajiem līdzekļiem, sakārtot personīgo dzīvi, padarot to maksimāli komfortu, ir sarežģīti. Saskaņā ar statistikas datiem, 46% cilvēku paši pasliktina savu jau bez tā trūcīgo stāvokli, ar tādiem ieradumiem, kas jau iepriekš viņus noskaņo uz nabadzību. Kādi tad ir šie ieradumi?

Pilnīga ekonomija

Protams, ka prātīga ekonomija palīdz saglabāt kapitālu un pat palielināt to. Taču cilvēks, kas burtiski vienmēr ekonomē uz visu, nespēj ne tikai kļūt bagāts, bet arī nodrošināt sev pienācīgu, materiālā nozīmē eksistēšanu. Cilvēki ar tādiem ieradumiem dodoties iepirkties, no sākuma apgūst preci, ko pārdod akcijās un ar atlaidēm. Vēl šie cilvēki ir pārliecināti, ka kolēģiem darba alga ir daudz lielāka un strādā viņi daudz mazāk, tāpēc arī viņiem labāk dzīvojas un ir pietiekami pārtikuši. Nabadzības ieradumi ir iesakņojušies cilvēka dvēselē, viņš uzskata, ka atstāt dzeramnaudu oficiantam, dot uz parāda draugam vai plānot bērna piedzimšanu – tās ir nesasniedzamas lietas, par cik prasa nopietnus naudas izdevumus. Svarīgi ir nejaukt prātīgu, mērenu taupīšanu ar pilnīgu ekonomiju. Pēc speciālistu domām, cilvēki, kas ir ieprogrammēti uz nabadzību, nav spējīgi atrast zelta vidusceļu starp saviem izdevumiem un ienākumiem.

Sevis žēlošana

Cilvēks pastāvīgi apraud savu neveiksmīgo likteni. Viņš mūžīgi žēlo sevi, sūdzas apkārtējiem par problēmām, čīkst un žēlojas: slikts laiks, mazs atalgojums, dārdzība, nepievilcīga āriene, mazs dzīvoklis utt. Iemeslu var būt daudz. Viss, ar ko cilvēks saskaras, kļūst par iemeslu žēlabām, sūdzībām par savu neveiksmi, un protams, sevis žēlošana.

Ievērojami, bet cilvēks, kurš pastāvīgi čīkst un žēlo sevi, mērķtiecīgi zaudē ne tikai apkārtējo cieņu, viņu vienkārši pārstāj žēlot. Just līdzi var bezgalīgi, bet, beigu beigās kaut kas ir jāsasniedz patstāvīgi! Cilvēki izvairās kontaktēties ar tādu cilvēku, viņu nelūdz ciemos, jo sagaidīt no šī cilvēka, izņemot nīdēšanu, neko citu nevar. Rezultātā: cilvēkam praktiski nav draugu un paziņu. Sevis žēlošana – ideāls veids, lai paliktu viens, izpildītu nepieprasītu darbu, pārvēršot savu dzīvi pelēkā ikdienā.

Neizmērāmi izdevumi

Aizņemtība darbā vai divos, bet dažreiz pat trijos darbos neļauj cilvēkam nodrošināt visas savas dzīves prasības. Viņam pastāvīgi trūkst naudas: komunālo pakalpojumu apmaksāšanai, izklaidēm, garderobes atjaunošanai… Viņš ir savācis kredītus, taču arī tas nenoveda pie vēlamā rezultāta. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka cilvēks, pirmkārt, nemāk pareizi rīkoties ar savu budžetu, izplānojot naudas līdzekļus pēc nepieciešamības, otrkārt, tērē daudz vairāk, nekā izdodas nopelnīt.

Ja nemainīt savu domāšanu attiecībā uz izdevumiem un attieksmi pret nopelnīto kapitālu, var strādāt visu dzīvi, bet pie tam dzīvot no algas līdz algai. Protams, nav iespējams iekrāt naudu kaut kādam globālam projektam. Cilvēki, kuri tērē daudz vairāk, nekā nopelna, vienmēr izjutīs vajadzību, neatkarīgi no naudas ienākumu apmēra.

Panika pie nestabiliem ienākumiem

Dzīve nav tikai mūžīga veiksme, bet kārtējais pretstatījums. Visu, ko mums pasniedz liktenis, nedrīkst uztvert kā kaut ko stabilu, nesaraujamu. Svarīgi atcerēties, ka viss plūst, viss mainās. Tāpat ir ar ienākumiem, tie var būt dažādi: šodien tie ir augsti, bet rīt – ne visai. Cilvēki, kam ir ieradums taisīt paniku uzreiz, kā viņu materiālais stāvoklis nedaudz pasliktinājies, bet nauda beidzas, nekad nevarēs kļūt bagāts – par to ir pārliecināti psihologi.

Cilvēks, kas ieprogrammēts trūkumam un nabadzībai, domas, piemēram par to, ka rīt viņš nevarēs nopelnīt lielu naudas summu, ka no darba var atlaist, ka viņš nespēs paņemt kredītu, noved līdz šaubām, liekot trīcēt un iekrist ilgstošā depresijā. Pie tam nekāda problēma vēl nav radusies, bet bailes jau ir. Cilvēki, kas ieprogrammēti bagātībai, neliek naudu nezināma lieluma ringā.

Pārliecība, ka visam ir sava cena

Tikai cilvēki ar "nabadzīgu" domāšanu var būt pārliecināti tajā, ka laime noslēdzas ar iespēju nopelnīt naudas summas ar vairākām nullēm. Viņi paredz, ka nekas nevar sniegt prieku, kā iespēja burtiski nopirkt sev visu. Pēc psihologu un citu jaukta profil speciālistu teiktā, uz jautājumu "Kas cilvēkam nepieciešams pilnai laimei?" tieši trūcīgie sāk uzskaitīt materiālās vērtības.

Cilvēks, kura smadzenes ieprogrammētas nabadzībai, tic, ka katram priekšmetam, katrai parādībai, jūtām, aspektam var noteikt konkrētu cenu, ka nopirkt var visu bez izslēguma. Taču viņš aizmirst, ka, piemēram, patiesu mīlestību, uzticamu draudzību,  atbalstu, vēlmi palīdzēt un just līdzi nevar nopirkt. Turīgi cilvēki apgalvo, ka bagātība, tie nav miljoni bankās, bet prasme nopelnīt, atrast/ atšķirt izdevīgus projektus, pareizi organizēt biznesu. Pa īstam bagāti cilvēki nekad nebūs atkarīgi no sava maka lieluma. Augstāk minētiem  ieradumiem ir spēja ietekmēt smadzeņu funkcionalitāti, programmējot apziņu un zemapziņu uz nabadzību, mūžīgu attīstību un nabadzību. Tieciet vaļā no tām nekavējoties!