E355 adipīnskābe: neilona izejviela, kas dod skābumu želejām

Lielākā daļa pasaulē saražotās adipīnskābes nonāk nevis pārtikā, bet neilona šķiedrā: tā ir viena no divām neilona 6,6 izejvielām. Pārtikā tā ir maza, bet noderīga piedeva E355. Nosaukums cēlies no latīņu vārda „adeps”, kas nozīmē taukus, jo pirmo reizi to ieguva, oksidējot taukus.

Adipīnskābe ir balts kristālisks pulveris bez smaržas ar maigu, ilgstošu skābumu. Tā gandrīz neuzsūc mitrumu, un aukstā ūdenī šķīst vāji.

Kā ražo adipīnskābi (E355)?

Rūpnieciski adipīnskābi iegūst, oksidējot cikloheksanola un cikloheksanona maisījumu ar slāpekļskābi. Produktu attīra un pārkristalizē. Pārtikas kvalitātes adipīnskābei ir stingrākas tīrības prasības nekā tai, ko izmanto neilonam.

Kur E355 izmanto un kāpēc?

Tā kā adipīnskābe neuzsūc mitrumu, tā ir ērta sausos maisījumos: želeju un pudiņu pulveros, pulverveida dzērienos un deserta maisījumos, kur citronskābe salīptu kunkuļos. Cepamajos pulveros tā reaģē ar sodu lēnām, tāpēc mīkla uzirdinās vienmērīgi. Želejās tā dod maigu, noturīgu skābumu, kas labi saskan ar augļu garšu.

E355 ietekme uz veselību: labums un risks

Lielākā daļa adipīnskābes organismā tiek izvadīta ar urīnu nemainītā veidā, daļa tiek pārstrādāta. JECFA adipīnskābei un tās sāļiem noteikusi grupas ADI 5 mg/kg ķermeņa masas dienā, un ES ierobežo tās daudzumu produktos. Pētījumos tā nav uzrādījusi genotoksisku vai kancerogēnu iedarbību.

Koncentrēts adipīnskābes pulveris var kairināt acis. Pārtikā lietotie daudzumi to neizraisa.