E330 citronskābe: populārākā skābe pārtikas rūpniecībā
Citric acid
- Bīstamība
- Ļoti zema
- Grupa
- Skābuma regulētājs
- Deva (ADI)
- Nav noteikta
Statuss Baltijas valstīs
- Latvija Atļauts
- Igaunija Atļauts
- Lietuva Atļauts

1976. gadā Francijā pa rokām klīda lapiņa, it kā no Vilžuifas slimnīcas, kurā E330 bija nosaukts par bīstamāko kancerogēnu. Slimnīca to nekad nebija izdevusi, un E330 ir citronskābe, tā pati, kas ir citronos, apelsīnos un jāņogās. Šis viltojums dažādās versijās internetā apceļo joprojām, lai gan citronskābe ir viena no labāk izpētītajām vielām pārtikā.
Pasaulē katru gadu saražo vairāk nekā divus miljonus tonnu citronskābes. Tā ir balts kristālisks pulveris ar tīri skābu garšu, kas ļoti labi šķīst ūdenī. Citrona sulā tās ir apmēram 5 līdz 6%.
Kā ražo citronskābi (E330)?
No citroniem rūpnieciski to neiegūst jau gandrīz gadsimtu. Kopš 20. gadsimta 20. gadiem citronskābi ražo pelējuma sēne Aspergillus niger, ko audzē lielās fermentācijas tvertnēs uz cukura, glikozes sīrupa vai melases barotnes. Sēne izdala citronskābi barotnē. Pēc tam to izgulsnē kā kalcija citrātu, apstrādā ar sērskābi un iegūto citronskābi attīra un kristalizē. Gatavajā produktā sēnes vairs nav, un ķīmiski tā neatšķiras no citronskābes augļos.
Kur E330 izmanto un kāpēc?
Citronskābei pārtikā ir vairāki uzdevumi: tā piešķir skābu garšu, regulē skābumu, palīdz konservantiem darboties un saista metālu jonus, kas paātrina tauku un krāsas oksidēšanos. Tāpēc to var atrast:
- bezalkoholiskajos dzērienos, sulās un sīrupos;
- konfektēs, želejās, ievārījumos un marmelādē;
- augļu un dārzeņu konservos, saldētos augļos un zivīs;
- kausētajos sieros, mērcēs un majonēzē.
Mājās citronskābi lieto konservēšanā un katlakmens tīrīšanā tējkannās un kafijas automātos.
E330 ietekme uz veselību: labums un risks
Citronskābe ir parasta organisma vielmaiņas sastāvdaļa: šūnās katru dienu notiek citronskābes cikls, kurā no barības vielām iegūst enerģiju. Skaitliska ADI nav noteikta, un ES to drīkst lietot tik, cik tehnoloģiski vajadzīgs. Citrāti pat palīdz novērst dažu veidu nierakmeņus.
Galvenais reālais risks ir zobiem. Skābi dzērieni un skābās konfektes, ko ēd bieži, šķīdina zobu emalju. Pēc tiem mutē vērts izskalot ar ūdeni un zobus netīrīt uzreiz. Dažos rakstos aprakstītas iekaisuma reakcijas, ko autori saistīja ar iespējamām sēnes atliekām rūpnieciskajā citronskābē, taču tas nav pierādīts.
E330 dati
- Nosaukums
- Citronskābe
- Nosaukums (angļu)
- Citric acid
- Sinonīmi
- Citrona skābe, 2-hidroksipropān-1,2,3-trikarbonskābe, Citric acid, Acidum citricum
- Grupa
- Skābuma regulētājs
- Sadaļa
- Pārtikas piedevas / E300-E399
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai E330 izraisa vēzi?
Nē. Baumas radās no 1976. gada viltotas lapiņas Francijā. Citronskābe ir parasta organisma vielmaiņas sastāvdaļa un ir labi izpētīta.
Vai E330 iegūst no citroniem?
Nē. Rūpnieciski to ražo pelējuma sēne Aspergillus niger, fermentējot cukuru. Gatavajā produktā sēnes nav, un ķīmiski tā ir tā pati citronskābe.
Vai citronskābe bojā zobus?
Bieži dzerot skābus dzērienus, citronskābe var šķīdināt zobu emalju. Pēc tiem ieteicams izskalot muti ar ūdeni.
Lai komentētu, pieslēdzies savā kontā.