14 produkti, kas var izzust klimatisko izmaiņu rezultātā

Iznīcinoši ugunsgrēki Kalifornijā, Amazonēs un Austrālijā, spēcīgi cikloni Indijā un Bangladešā, plūdi Argentīnā, Urugvajā un Brazīlijā, piespieda vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku pamest savas mājas. Briesmīgs sausums, vētras – tās ir tikai redzamās klimatisko izmaiņu sekas un cilvēka rīcība, ko mēs redzam tieši tagad.

Pastāv arī citas, mazāk ievērojamas izmaiņas, kas parāda sevi laika gaitā. Piemēram, kā tas ietekmēs pārtiku, ko mēs ēdam? Mēs savācām sarakstu no vairāk kā desmit mums ierastiem pārtikas produktiem, kas draud ar iznīkšanu klimatisko izmaiņu rezultātā.

Kakao

Kakao lielākoties audzē subekvatoriālās joslas valstīs, kas cieš no nestabilas temperatūras, sausuma un ugunsgrēkiem, kā rezultātā kakao audzēšanas teritorijas mērķtiecīgi samazinās un vienlaicīgi krītas raža. Principā runa iet par zemākiem rajoniem.

Sojas kultūras

Soja jau sen nav tikai olbaltumvielu avots un asociējas kā gaļas aizvietotājs dažāda tipa augu diētās. Soja tiek izmantota biodegvielas ražošanā. Materiāli uz sojas pamata iegūst popularitāti celtniecības nozarē, piemēram, betona izstrādājumu ražošanā. Sojas eļļu izmanto toneru priekš lāzera printeru ražošanā.

No sojas sveķiem iegūst stikla vati, izturīgu un pietiekami vieglu lauksaimniecības tehnikas komplektējošo, automašīnu un kuteru ražošanā. No produkta ar nosaukumu «ziepes», kas iegūts no sojas eļļas atkritumu pārstrādes, veic aizsargslāni ceļu segumiem, kas palīdz kontrolēt putekļu līmeni. Ja tuvākajā laikā nesamazināt izdedžu gāzes izmešu daudzumu, sojas kultūru raža var samazināties pa 40%.

Zinātnieki no Potsdamas institūta pētījuma ietekmē uz klimatu izstrādāja datora modeli tam, kā kultūras reaģē uz temperatūras paaugstināšanos. Viņi konstatēja, ka pat neliela temperatūras paaugstināšana var novest pie ievērojamas ražas zaudēšanas. Pēc Bernharda Šaubergera vārdiem, kas vadīja pētījumu, efektīvs adaptācijas līdzeklis var kļūt palielināta apūdeņošana. Tādā veidā fermeri varēs kompensēt zaudējumus.

Kvieši, kukurūza un rīsi

Riska zonā ir arī kvieši, kukurūza un rīsi. Klimata izmaiņas, pastāvīgas temperatūras svārstības un neparedzami laika apstākļi, dabas resursu novājināšanās un graudu ražas dīkstāve var padarīt zemi nepiemērotu kultivēšanai. Trešā daļa lauksaimniecības zemes jau degradējas, bet daļa ūdens lauksaimniecībā tikai krītas.

Strauja ražas samazināšanās nopietno ietekmē cenas visā pasaulē(patērētāji ar zemiem ienākumiem saskarsies ar cenu pieaugumu produktiem), izraisot deficītu un atkarību no importa nabadzīgākās valstīs.

Vīns

Krusa, pavasara salnas, plūdi un meža ugunsgrēki piespiež fermerus pielāgoties jauniem apstākļiem. Jau tagad paaugstinātas temperatūras dēļ alkohola saturs vīnā palielinājies: no 12 % septiņdesmitos gados līdz 14% mūsdienās, kaut arī šis skaits svārstās no viena reģiona pie otra reģiona.  

Vīnogas Francijas dienvidos nogatavojas vidēji par divām nedēļām agrāk, nekā trīsdesmit gadus atpakaļ. Raža satur vairāk cukura, palielinot dzēriena stiprumu.

Galvenie vīna darīšanas rajoni kļūst arvien mazāk dabīgi vīnogu premium šķirnes audzēšanā. Toskāna Itālijā, Bordo un Rona Francijā, Napas ieleja Kalifornijā un Čīles piekrastes rajoni, ražojot augstas kvalitātes vīnu, drīzumā var pārtraukt savu eksistēšanu. Tajā pašā laikā novērojama interesanta tendence hibrīda šķirņu audzēšanā, izveidota speciāli vēsāku apstākļu dēļ. Anglija, kas vēsturiski nebija piemērota vīna ražošanai, ieguva iespēju pievienoties globālajam pasaules vīna tirgum. Tai pievienojās Beļģija, Dānija, Norvēģija, Zviedrija, Vācijas ziemeļi, kā arī Kanādas provinces Ontārio un Britu Kolumbija.

Zemenes un citrusaugļi

Fermeri no Floridas, galvenie zemeņu piegādātāji ASV jau izjutuši klimata izmaiņas. Dažus gadus atpakaļ karstais laiks aizkavēja ziedēšanu, kā rezultātā pirmā zemeņu raža bija tikai decembrī. ASV universitātes pētījumos, ieskaitot Berkliju, Prinstonu un Rutgersu, tika uzrādīts, ka dienvidu štati izjūt spēcīgus zaudējumus, par cik viņu klimats kļūst siltāks. Vēl viens iemesls ir nezāļu augšana, kukaiņi un citi kaitēkļi un slimības, kas saistītas ar temperatūru.

Tuvākajos gados siltais klimats sarežģīs arī citrusaugu audzēšanu. Pēc Citrus Research and Education Center ģenētikas profesora Fredija Gmittera vārdiem, citrusaugļu aleju migrācija no Dienvidiem līdz Ziemeļfloridai  var būtiski izmainīt citrusaugļu nozari.

Augļu koku raža

Dēļ ilgstošām pavasara salnām, kas mijās ar pāragro siltuma iestāšanos, 80% augļu koku iet bojā. Tā notika Ukrainā 2017. gadā, kad tika zaudēta gandrīz visa augļu raža, ieskaitot ābolus un bumbierus.

Kaulziežu augļi

Pārāk auksts laiks var kļūt tik pat postošs kaulziežiem. 2012. gadā ķiršu nozare Mičiganas štatā zaudēja 90% ražas pēc vēlīnām salnām. Tieši šis reģions katru gadu ražo apmēram 75% ķiršu ražas. Uz turieni katru vasaru brauc tūkstošiem ķiršu džema un pīrāgu fani, lai apmeklētu Traversitijas Nacionālo festivālu.

Fermeri mēģināja izmantot ventilatorus, lai siltais gaiss cirkulētu apkārt augļu kokiem, taču tas nelīdzēja. Pārstrādātāji bija spiesti aizvērt ekspluatācijas līnijas, bet ražotāji importēja ķiršus no Polijas, lai apmierinātu iekšējā tirgus prasības. Analoģiska situācija notika 2002. gadā.

Kafija

Kafija atsevišķos reģionos pilnībā var izzust sešdesmit gadu laikā. Pēc klimata izmaiņu ietekmes vērtējuma, jau tagad Kazuo novērota iespēja teritorijas ievērojamai samazināšanai, kas derīga kafijas pupiņu audzēšanai.

Speciālisti brīdina, ka tuvākajā nākotnē Latīņamerika, lielākā kafijas ražotāja saskarsies ar ievērojamu šīs kultūras ražas kritumu. Pēc aprēķiniem, kritums sastādīs 70 – 80%.

Vēl viens svarīgs aspekts, kas ietekmē kafijas audzēšanu – apputeksnēšanas aktivitāte. Bites paaugstina ražību un kafijas pupiņu kvalitāti, bet nestabili laika apstākļi un bezmeži var pārkāpt to iespēju apputeksnēt kafijas plantācijas.

Aunazirņi

Aunazirņi – otra svarīgākā pākšveidīgo kultūrapasaulē. Katru gadu tiek izaudzēts vairāk kā 11 000 000 tonnas aunazirņu. Ilgstošs sausums un augstas temperatūras samazināja šo lauksaimniecības kultūru ražošanu par 40 – 50%.

Zemesrieksti (arahiss)

Zemesriekstu audzēšanai nepieciešams ļoti stabils klimats. Nepietiekams augsnes mitrums var apturēt sēklu dīgšanu, bet sausums un augstas temperatūras var iznīcināt dzinumus. No otras puses, pārmērīgs mitrums var izraisīt vairākas slimības, īpaši toksiskā  pelējuma parādīšanos, kas ir bīstama cilvēkiem.

Zemesriekstus lielākoties audzē Dienvidu Virdžīnijas štatos, Ziemeļu un Dienvidu Karolīnā, Džordžijā, Alabamā, Floridā, Oklakomā, Teksasā un Ņū Meksikā. No 2011. gada janvāra sausums ieskāva vairākus štatus, iznīcinot gandrīz visu ražu. Pēc US Drought Monitor ziņojuma, no maija līdz oktobrim apstākļi daļai štatu bija ļoti sarežģīti.

USDA zinātnieki un zemesriekstu Nacionālā pētījumu laboratorija sāka apgūt zemesriekstu augu ģenētisko materiālu šķirnes izveidošanai, kas labāk tiks galā ar karstumu un sausumu. Viņi secināja, ka vairāku stingru zemesriekstu šķirnes stādīšana un augsnes apstrāde var palīdzēt ražotājiem pielāgoties pie daudz siltāka un sausāka klimata.

Banāni

Banāns  – vēl viens produkts, kas atrodas riska zonā. Dana Bebbera un viņa kolēģu no Ekseteras Universitātes pētījumi parādīja, ka paaugstinoties temperatūrai ražas gada rādītāji jau tagad ir samazinājušies, bet tuvāk 2050. gadam zaudējumi sastādīs 0, 19 – 0,59 tonnas no hektāra. Pēc Bebbera teiktā, daudzi lielākie piegādātāji atrodas riska zonā, īpaši Latīņamerika.