ĢM produkti - vai tie ir, vai nav kaitīgi?
Pārtikas produktu drošība – svarīgs jautājums, kas šodien izsauc masu emocijas un asociācijas. Katrs grib, lai viņa ēdiens ir drošs. Lai gan lielākā daļa nav no mums atkarīga – pavisam sveši cilvēki audzē, vāc, pārbauda, pārlasa, pārvadā un pārdod mums mūsu ēdienu. Šajā situācijā ir loģiski, ka lielākā daļa no mums izjūt noteiktu satraukumu par to, ko tad mēs ēdam.
Likumīga regulēšana ĢMP produktiem
Lasot etiķetes uz produktiem veikalā gandrīz vienmēr uzduramies uz vārda "dabīgs", "organisks", "bez glutēna". Rezultātā mums veidojas noteikta attieksme pret dažiem produktiem vai pārtikas ingredientiem. Daudzi cilvēki uzstāj uz marķējumu "ĢMP", lai gēnu – modificētos produktus varētu uzreiz atšķirt no citiem.
Par optimāla ĢMP ekoloģisko seku regulēšanas un tā nākotnes potenciālu notiek daudz strīdu. Šīm debatēm jābūt balstītiem uz zinātniskiem pierādījumiem, toties uz doto brīdi neeksistē nekādu likumīgu zinātnisko strīdu pamatojumu, kas attiecas uz ĢMP drošību.
ĢMP pētīšana un sabiedrības attieksme pret ģenētiski modificētiem produktiem
Pastāv drošs zinātniskais konsess attiecībā uz to, ka mūsdienās apstiprinātās ĢMP kultūras ir drošas cilvēkiem lietošanā. Neskatoties uz to, aptauja, kas veikta ar Gallup resursu, uzrādīja sekojošus datus.
Cilvēkiem tika uzdots jautājums: "Izejot no tā, ko jūs dzirdējāt vai zināt, vai uzskatāt, ka produkti, ražoti izmantojot bioloģiskās tehnoloģijas kaitē cilvēka veselībai?"Ziņu resursa ABS aptauja parādīja, ka 52% cilvēku uzskata ģenētiski – modificētos produktus par kaitīgiem, 93% uzstāj par obligātu marķējumu, bet 57% apgalvoja, ka pievērsīs uzmanību tādam marķējumam, lai izvairītos no ĢMP pārtikas.
Šīs aptaujas parāda milzīgu plaisu starp sabiedrisko domu un zinātnisko informāciju. Izsijāt bailes ir ļoti viegli, bet noslāpēt tās ir daudz grūtāk, pat izmantojot tehniski uzticamus pierādījumus.
Bailes par ĢMP
Bailes zināmā mērā balstās uz viltus trauksmi un dezinformāciju, kā arī uz ļoti populāru, taču kļūdainu sapratni: it kā lietas, kas ir "dabiskas" (visai izplūdis priekšstats) ir daudz veselīgākas un drošākas, nekā kaut kas mākslīgs vai sintētisks. ĢMP skaitās kā mutants, nedabīgs, pat nenormāls.
No otras puses, ĢMP aizstāvji atgādina, ka gandrīz visi produkti, ko mēs lietojam šodien, vairākus tūkstošus gadu tika iegūtas krustošanas un eksperimentu ceļā. Tomāts, kuru mēs ēdam šodien, ir maz līdzīgs savam tālajam sencim.
Ģenētiskās modifikācijas tehnoloģijas iekļauj sevī dažādas metodes, tā ka nav vērts izskatīt visu ĢMP kā vienu veselu. Lūk, daži piemēri:
- Daži produkti tiek radīti izslēdzot kaut kādu gēnu, pat bez jaunu ieviešanas.
- Citi (tā saucamie cistogēnie) paredz DNS ieviešanu no tuvākiem veidiem, tas ir hibridizācijas un selekcijas process.
- Trešais (transgēnie) iekļauj gēnus no tāliem veidiem, tai skaitā no citām vielām(piemēram, ņem DNS baktērijas un ievada augos).
No šiem variantiem tikai bailes par transgēno mutāciju ir daļēji attaisnojušās. Turklāt arī tā pamatojas lielāko daļu uz nepietiekamu evolūcijas procesu. Pirmkārt, visi dzīvie organismi – mutācijas produkti. Mēs visi esam mutanti. Gēni izmaina lietas neatkarīgi no tā, kādu metodi izmanto visās šajās izmaiņās.
Zemnieki, paaudzēm ilgi gaidot, kamēr augi parādīs labvēlīgu mutāciju, pēc tam kultivējot šos augus, lai veidotu jaunu šķirni – tas ir vienkārši daudz lēnāks veids kā izraisīt ģenētiskās izmaiņas.
ĢMP kritiķi iebilst, ka pieņemt gēnus no sveša veida – pēc noklusējuma nedrīkst dēļ neparedzētām sekām. Taču nav nekādu pierādījumu par labu šim apgalvojumam. Dažreiz attālinātu veidu gēni nokļūst horizontālā pārnesuma gēnu ceļā, kas regulāri notiek dabā.
Spilgts evolūcijas neizpratnes piemērs – "zivs-tomāts". ĢMP kritiķi izplatīja ziņu par ģenētiski modificēto tomātu, kas satur zivs gēnus. Tam vajadzēja šokēt sabiedrību. Zinātnieki centās mierināt cilvēkus, pārliecinot, ka, zivs gēns patiešām bija ievietots tomātos ar Kalifornijas organizācijas DNAP palīdzību, tirgū šis produkts nekad neiznāca.
Viens vienīgs jautājums – vai eksistē tomāts ar zivs gēniem vai nē, bet kāda tam starpība? Zivs gēni pēc dabas nav bīstami, jo cilvēki ēd zivis. Turklāt, pēc dažiem pētījumiem, aptuveni 70% cilvēka DNS sakrīt ar zivs DNS. Atliekt tikai atzīt faktu: mums ir zivs gēni, un katram augam tie ir, kurus mēs ēdam tie arī ir.
Bažas saistītas ar mutācijas gēnu pielietošanu. Tas arī nav pamatots. Daļēji tāpēc, ka, kā jau augstāk minēts, jebkurš gēns tā vai citādi ir mutantēts. Turklāt, mēs pastāvīgi pārtikā lietojam ģenētisko materiālu. Mūsu organisms lieliski ar to tiek galā. Mūsu organismā ir vairāk svešu gēnu, nekā "savējo", cilvēka. Katrs no mums peldas ģenētiskā materiālā no citiem organismiem, un mēs neievērotu papildus "zivs" gēnu tomātos.
Turklāt jēga "zivis-tomāti" ir citā – izsaukt nekontrolējamu emocionālu riebumu, nevis izskaidrot īstenos riskus. Vēl jo mazāk, ir pilnībā reālas briesmas no jaunu organismu ieviešanu pārtikas ķēdē. Šīs briesmas ir alerģija. Kaut vairākkārtēja testēšana neparādīja īpašu ĢMP alergēnu risku.
ĢMP drošības pierādījumi
Lūk, un ko saka zinātne attiecībā uz mūsdienu ĢMP drošību? Pēc AZAKA(Amerikas zinātnes attīstības kopdarbības asociācijas) no 2012. gada ĢMP kultūras tiek rūpīgi testētas pirms tam, kā nonāk mūsu pārtikas produktos.
Dažreiz apgalvo, ka lietojot mutantētus produktus izraisa sarežģījumus(sākot no gremošanas traucējumiem līdz neauglībai, audzējiem un priekšlaicīgas nāves). Līdzīgus apgalvojumus parasti pasniedz masu saziņas līdzekļi kā kaut ko sensacionālu, bet pagaidām neviens no tiem nav izturējis nevienu zinātnisko kritiku.
Tieši pretēji, pētījumi parādīja, ka modificētie produkti un to "dabiskie" analogi neatšķiras ne ar ko.
2004 gadā Nacionālā zinātniskā akadēmija apstiprināja, ka nekādas negatīvas sekas veselībai, saistītas ar gēnu inženieriju, cilvēku populāciju nav reģistrētas. 2005. gadā tādu pašu viedokli izteica VVO (Vispasaules veselības organizācija).
2008 gadā AZAKA publicēja pētījumu, kur tika apstiprināts, ka grauzēju barības modificēšana neatšķiras ar kaut kādu īpašu iedarbību un neizraisa blakus efektus. Tāpat tika apspriesti pētījumu rezultāti par barošanu ar kombikormu, iegūtu no ĢMP augiem ar uzlabotām agronomiskām īpašībām, kas veiktas plašā spektrā mājdzīvniekiem.
Pat Eiropas Savienība, kas nekad nav bijusi par attiecībām ar ĢMP politiku, 2010. gadā bija spiesta atzīt, ka "galvenais secinājums, kas izriet no vairāk kā 130 zinātniski – pētnieciskiem projektiem 25 gadu laikā, sastāv tajā, ka ĢMP biotehnoloģijas daļēji, ne vairāk riskantas, nekā parasta selekcija". Par to arī runā simtiem neatkarīgo pētījumu.
Piesardzības princips
Taču aktīvistiem cīņā ar ĢMP ar šiem pierādījumiem nepietiek. Princips "labāk izdarīt labāk, nekā neizdarīt neko", protams ir gudri, taču tas dažreiz pārkāpj visas robežas. Nav tāda jēdziena, kā nulles risks vai pilnīgs pierādījums kaut kādam negatīvam efektam. Tas attiecas uz visu, ko mēs darām, ko lietojam, katru medicīnisku iejaukšanos un katru jauno tehnoloģiju.
Prātīgi dotajā situācijā ir vienkārši prasīt vairāk garantijas un pētījumu. Publikai tas patīk, visi grib sajusties drošībā. Jautājums noslēdzas tajā, kāds drošības slieksnis mums vajadzīgs. Tie, kuri ideoloģiski ir pret potēm, labi spēlē šo spēli – vienmēr prasa milzīgu pētījumu, uzstāj uz nulles risku un pieprasa tieši tādus pētījumus, kurus nav iespējams veikt(piemēram, ētisku apsvērumu dēļ).
To pašu spēli spēlē aktīvisti pret ĢMP. Neskatoties uz pierādījumu vairākumu, to nekad nevar būt pietiekami. Viņi grib daudz ilgākus pētījumus, meklē katru gadījumu ar negatīvu iznākumu(bet tikai priekš modificētiem produktiem, nevis citai pārtikai). Viņi negrib drošu ĢMP, viņi vispār negrib ĢMP.
Secinājumi
Ģenētisko mutāciju viegli pasniegt kā jaunu un biedējošu tehnoloģiju, bet naida kurināšana praktiski pilnībā balstās uz dezinformāciju, evolūcijas procesu neizpratni un nepārvaramām bailēm visa "nedabiskā" klātbūtnē.
Patiesībā, ĢMP pielietošana ir neticami plaša. Tajā ir dažas problēmas, bet tieši nelabvēlīga iedarbība uz veselību nav novērota un pamatota.