Aptieku un farmācijas uzņēmumu viltības

Farmācija ir viena no ienesīgākajām nozarēm pasaulē, un, tāpat kā jebkurš bizness, tā cenšas pārdot vairāk. Jaunu zāļu izstrāde un klīniskie pētījumi ir ļoti dārgi, tāpēc uzņēmumi daudz iegulda arī mārketingā. Pircējam ir svarīgi saprast, kur beidzas medicīna un sākas reklāma, – lai nepārmaksātu un nepieņemtu lēmumus par veselību reklāmas iespaidā.

Kur paliek milzīgā farmakoloģijas kompāniju nauda?

Lielie farmācijas uzņēmumi tērē milzīgas summas gan pētniecībai, gan mārketingam, un daudziem no tiem mārketinga un pārdošanas izmaksas ir salīdzināmas ar pētniecības izmaksām vai pat lielākas. Jaunu zāļu ieviešana tirgū prasa ievērojamus ieguldījumus, kas jāatpelna, tāpēc ārstu un pircēju informēšana par jaunajiem preparātiem ir būtiska nozares sastāvdaļa.

Riski jaunu medikamentu iegādē  

Steigties pirkt jaunākās zāles tikai tāpēc, ka tās ir jaunas, nav vērts. Daļa jaunu preparātu sniedz būtisku ieguvumu, taču daudzi ir tā sauktās „me-too“ zāles – līdzīgas jau esošajām un ar līdzīgu iedarbību. Turklāt par jaunām zālēm ir mazāk ilgtermiņa datu par retām blakusparādībām, kas atklājas tikai pēc plašākas lietošanas.

Kas jāzina par klīniskajiem pētījumiem

Pirms zāles nonāk aptiekā, to efektivitāti un drošumu vērtē zāļu regulatori – Eiropā Eiropas Zāļu aģentūra (EMA), Latvijā Zāļu valsts aģentūra. Tomēr arī reģistrētām zālēm pētījumu rezultāti mēdz būt pasniegti labvēlīgāk, nekā tie ir patiesībā.

Lielāko daļu jauno zāļu pētījumu finansē paši ražotāji. Pētījumi liecina, ka nozares finansētos pētījumos biežāk tiek publicēti pozitīvi rezultāti, bet negatīvie dažkārt paliek nepublicēti. Tāpēc ES klīniskie pētījumi tagad jāreģistrē publiskā datubāzē, un to rezultātu kopsavilkumi jādara pieejami. Pacientam ir vērts paļauties uz ārsta ieteikumiem, kas balstīti neatkarīgās ārstēšanas vadlīnijās, nevis uz reklāmu.

Dārgie medikamenti labāki par lētiem analogiem?

Cilvēki tic, ka jaunie, dārgākie medikamenti ir efektīvāki nekā vecās paaudzes zāles, kuras ir vairākas reizes lētākas. Tas ir likumsakarīgi, jo kas tad attaisno viņu pārmērīgās izmaksas? Tāda ir cilvēka psiholoģija. Taču augstāka cena ne vienmēr nozīmē labāku iedarbību. Ģenēriskās zāles satur to pašu aktīvo vielu tādā pašā devā un ir pierādījušas līdzvērtīgu iedarbību oriģinālajām zālēm, bet maksā ievērojami mazāk. Aptiekā droši jautājiet farmaceitam par lētāko zāļu variantu ar to pašu aktīvo vielu.

Zāļu pārdošanas shēma

Svarīgākais recepšu zāļu virzīšanas kanāls ir ārsti, jo recepšu zāles pacients izvēlas kopā ar ārstu. Recepšu zāļu reklāma plašai sabiedrībai ES ir aizliegta, tāpēc ražotāji par tām informē tieši mediķus.

Ražotāju pārstāvji apmeklē ārstus, stāsta par jaunajiem preparātiem un dažkārt atstāj zāļu paraugus. Pētījumi liecina, ka šāda saskarsme ar ražotājiem var ietekmēt ārstu izrakstīšanas paradumus – biežāk tiek izrakstītas jaunākas un dārgākas zāles.

Lai ierobežotu interešu konfliktus, ES un Latvijā ir noteikti stingri ierobežojumi: ārstiem nedrīkst piedāvāt dāvanas vai materiālus labumus, kas varētu ietekmēt zāļu izrakstīšanu, un nozares asociācijas publisko informāciju par maksājumiem veselības aprūpes speciālistiem.

Vai var paļauties uz jaunu, dārgu medikamentu efektivitāti?

Jaunas zāles reģistrē tikai pēc klīniskajiem pētījumiem, kas pierāda to efektivitāti un drošumu, tāpēc tās nav jāuztver ar aizdomām. Taču „jauns“ un „dārgs“ automātiski nenozīmē „labāks tieši jums“.

Daudzas hroniskas slimības, piemēram, hipertensiju vai cukura diabētu, pagaidām nevar pilnībā izārstēt, tāpēc zāles palīdz tās kontrolēt un novērst komplikācijas. Tas nav farmācijas uzņēmumu triks, bet šo slimību īpatnība – un šādu zāļu lietošanu nedrīkst pārtraukt bez ārsta ziņas. Vienlaikus ir arī zāles, kas slimību izārstē pilnībā, piemēram, mūsdienu C hepatīta terapija.

Ko darīt pircējam: jautājiet ārstam, vai jaunajām zālēm ir priekšrocības salīdzinājumā ar pārbaudītām, aptiekā jautājiet par lētāku analogu ar to pašu aktīvo vielu un neiegādājieties medikamentus tikai reklāmas iespaidā. Ārstēšanu nemainiet un nepārtrauciet patstāvīgi.